- A. Paskaidrojums par standarta punkta prasībām
-
ISO 9001:2015 standarta 9.1. punkts nosaka prasības uzraudzībai, mērīšanai, analīzei un novērtēšanai. Šis punkts nodrošina, ka uzņēmums spēj izsekot savam sniegumam un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību prasībām un klientu apmierinātību. Tas ietver šādas darbības:
- Uzraudzība: organizācijai jānodrošina, ka tās Kvalitātes vadības sistēmas darbība atbilst plānotajiem rezultātiem.
- Mērīšana: organizācijai jāizmanto piemēroti mērījumi, lai novērtētu savu Kvalitātes vadības sistēmas efektivitāti.
- Analīze: organizācijai jāanalizē mērījumu rezultāti, lai identificētu iespējas uzlabošanai.
- Novērtēšana: organizācijai jānovērtē sava Kvalitātes vadības sistēmas kopējā efektivitāte, lai pārliecinātos, ka tā atbilst organizācijas vajadzībām un mērķiem.
Kāpēc ir svarīgi ievērot šis punkta prasības?
Šis punkts ir svarīgs, jo tas palīdz uzņēmumiem:
- Izsekot savam sniegumam un identificēt jomas, kurās ir nepieciešamas uzlabojumi;
- Identificēt riskus un iespējas, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju sasniegt savus mērķus;
- Pierādīt klientiem un citām interesentēm, ka uzņēmums darbojas efektīvi un atbilst prasībām.
- B. Ieteikumi prasību izpildei
-
Lai izpildītu ISO 9001:2015 standarta 9.1. punkta prasības, organizācijai jāveic šādas darbības:
-
Identificētu mērījumu objektus. Pirmais solis ir identificēt, ko organizācija vēlas mērīt, lai novērtētu savu Kvalitātes vadības sistēmas efektivitāti. Tas var ietvert šādus aspektus:
- Atbilstība klientu prasībām
- Produktu un pakalpojumu kvalitāte
- Kvalitātes vadības sistēmas efektivitāte
- Darbinieku apmierinātība
- Vides ietekme
-
Izvēlēties piemērotus mērījumus. Pēc tam organizācijai jāizvēlas piemēroti mērījumi, lai novērtētu katru mērījumu objektu. Mērījumiem jābūt objektīviem, precīziem un uzticamiem.
-
Izveidotu mērījumu procesu. Pēc tam organizācijai jāizstrādā mērījumu process, kas nosaka, kā tiks veikti mērījumi. Process jāietver šādus elementus:
- Mērījumu veikšanas metodi
- Mērījumu veikšanas biežumu
- Mērījumu rezultātu reģistrāciju
-
Analīzētu mērījumu rezultātus. Kad mērījumi ir veikti, organizācijai jāanalizē rezultāti, lai identificētu iespējas uzlabošanai. Analīze jāietver šādus elementus:
- Mērījumu rezultātu salīdzināšanu ar plānotajiem rezultātiem
- Mērījumu rezultātu ietekmes uz Kvalitātes vadības sistēmas efektivitāti novērtēšanu
- Iespējamu uzlabojumu identificēšanu
-
Novērtētu KVS kopējo efektivitāti. Visbeidzot, organizācijai jānovērtē sava Kvalitātes vadības sistēmas kopējā efektivitāte, lai pārliecinātos, ka tā atbilst organizācijas vajadzībām un mērķiem. Novērtējums var ietvert šādus elementus:
- KVSS atbilstības pārbaude
- KVSS efektivitātes pārbaude
- KVSS efektivitātes salīdzināšana ar citām organizācijām
- C. Rīki un metodes
-
UMAN veikšanai var tikt pielietoti dažādi rīki. Tos var iedalīt divās galvenajās kategorijās:
-
Kvalitātes kontroles rīki tiek izmantoti, lai pārbaudītu, vai produkti vai pakalpojumi atbilst noteiktām prasībām. Piemēram, šie rīki var tikt izmantoti, lai pārbaudītu produktu kvalitāti, veiktu procesu efektivitātes analīzi vai novērtētu klientu apmierinātību.
-
Kvalitātes vadības rīki tiek izmantoti, lai izstrādātu un ieviestu kvalitātes vadības sistēmu. Piemēram, šie rīki var tikt izmantoti, lai izstrādātu procedūras, noteiktu procesu mērķus vai veiktu riska analīzi.
Daži no biežāk izmantotajiem kvalitātes kontroles un vadības rīkiem ir:
-
Kontrolkartes tiek izmantotas, lai attēlotu procesu vai produkta rezultātu izmaiņas laika gaitā.
-
Pareto diagrammas tiek izmantotas, lai identificētu galvenos problēmu cēloņus.
-
Ishikawa diagrammas cēloņu un seku noteikšanai.
- D. Dokumentācija
-
Saskaņā ar ISO 9001:2015 standarta apakšpunktu 9.1.1. par uzraudzību, mērīšanu, analīzi un novērtēšanu, organizācijai ir jānovērtē kvalitātes pārvaldības sistēmas sniegums un efektivitāte. Lai to panāktu, organizācijai ir jāsaglabā dokumentēta informācija kā apliecinājums iegūtajiem rezultātiem.
Šādu dokumentēto informāciju var ietvert:
-
Izvērtēšanas un auditu ziņojumi: Dokumenti, kas satur izvērtēšanas un auditu rezultātus attiecībā uz kvalitātes pārvaldības sistēmas sniegumu. Šie ziņojumi var ietvert novērojumus, atbildes uz identificētajiem jautājumiem un ieteikumus uzlabojumiem.
-
Mērījumu un monitoringu rezultāti: Informācija par mērījumu rezultātiem un sistēmas monitoringu, kas sniedz datus par kvalitātes sniegumu un atbilstību noteikumiem. Tas ietver mērījumu plānus, rezultātus un to analīzi.
-
Analīzes un novērtējumi: Dokumenti, kas satur analīzes un novērtējumus par kvalitātes pārvaldības sistēmas efektivitāti un atbilstību mērķiem. Tas var ietvert tendenču analīzes, risku novērtējumus un citas saistītās analītiskās darbības.
-
Iegūto rezultātu salīdzinājumi ar mērķiem un politikām: Dokumentācija, kas salīdzina iegūtos rezultātus ar organizācijas noteiktajiem mērķiem un politikām. Tas var ietvert atskaites par to, vai mērķi tiek sasniegti un kā tie attiecas uz kvalitātes pārvaldības sistēmas sniegumu.
- E. Auditoru pārbaudes
-
Auditori pārbaudīs, vai organizācija ir ieviesusi un uztur efektīvu sistēmu, lai uzraudzītu, mērītu, analizētu un novērtētu savu KVSS efektivitāti. Auditori koncentrēsies uz šādiem aspektiem:
- Vai organizācija ir identificējusi pareizos mērījumu objektus?
- Vai organizācija ir izvēlējusies piemērotus mērījumus?
- Vai organizācija ir izveidojusi efektīvu mērījumu procesu?
- Vai organizācija analizē mērījumu rezultātus, lai identificētu iespējas uzlabošanai?
- Vai organizācija novērtē savas KVSS kopējo efektivitāti?
- F. Atbildības
-
Kvalitātes vadātājam ir galvenā atbildība par KVS uzraudzību, mērīšanu, analīzi un novērtēšanu. Kvalitātes vadātājam jānodrošina, ka organizācija:
- Identificē mērījumu objektus, kas ir svarīgi tās KVS efektivitātes novērtēšanai.
- Izvēlas piemērotus mērījumus, lai novērtētu katru mērījumu objektu.
- Izveido mērījumu procesu, kas ir efektīvs un uzticams.
- Analīzē mērījumu rezultātus, lai identificētu iespējas uzlabošanai.
- Novērtē sava KVSS kopējo efektivitāti.
Augstākajai vadībai ir atbildība par KVS efektivitātes nodrošināšanu. Augstākajai vadībai jānodrošina, ka organizācija ir apņēmusies mērījumu, analīzes un novērtēšanas veikšanai. Augstākajai vadībai jānodrošina, ka organizācijai ir pietiekami resursi, lai veiktu šos uzdevumus.
Nodaļu vadītājiem ir atbildība par to, lai to vadītajos procesos tiktu veikti nepieciešamie mērījumi un analīze. Nodaļu vadītājiem jānodrošina, ka mērījumi tiek veikti pareizi un savlaicīgi. Nodaļu vadītājiem jānodrošina, ka mērījumu rezultāti tiek izmantoti, lai identificētu iespējas uzlabošanai.
Darbiniekiem ir atbildība par to, lai tie sniegtu informāciju, kas ir nepieciešama mērījumu un analīzes veikšanai. Darbiniekiem jābūt apmācītiem mērījumu un analīzes metodēs. Darbiniekiem jābūt motivētiem sniegt pozitīvu ieguldījumu mērījumu un analīzes procesā.